Mana dzīve ir diezgan parasta. No rīta kafija, tad darbs pie datora, vakarā seriāls un grāmata. Nekas tāds, par ko rakstītu grāmatas. Reizēm pietrūkst tās mazās dzirksteles, tā nejaušā piedzīvojuma sajūtas. Īpaši tad, kad ārā lietus un garastāvoklis kā rudenīgam kaķim. Varbūt tāpēc es nolēmu pamēģināt kaut ko citu.

Sēdēju savā istabā, klausījos mūziku un domāju, ko darīt. Te nu viens, te nu otrs. Uz galda stāvēja puscaurspīdīga tējas krūze, un es tajā ielēju vēl karstu dzērienu. Pēkšņi es atcerējos, ka draudzene vakar vakarā stāstīja, kā viņa pavada laiku, spēlējot tiešsaistes spēles. Viņa teica, ka tas esot jautri, bet es pati līdz tam nebiju īpaši interesējusies. Kaut kā likās, ka tā nav mana lieta. Bet tajā brīdī, ar duļķainu skatu ārā un tukšu vakaru priekšā, es pie sevis nodomāju: ""Kāpēc gan nē?""

Atvēru pirmo vietni, kas ienāca prātā. Sāku ar minimālo likmi, gluži kā pētot ūdeni pirms peldēšanās. Pirmās spēles likās mulsinošas — visi tie gaismiņu uzplaiksnījumi, skaņas, griežamie rati. Bet pamazām es iejutos. Tas vairs nebija tikai par naudu, bet par procesu. Sajūta, kad ekrānā sāk sakrist simboli, rada tādu mazu, patīkamu saviļņojumu vēdera dobumā. Forši, ka vari vienkārši paņemt pauzi, padomāt un turpināt — nekādas skriešanās.

Pēc kāda laika es pamanīju, ka kontā atlikums nedaudz pieaudzis. Parastais sīkums, bet tik jauki. Kā atrast veikalā atlaidi virsdrēbēm, kuru biji nolūkojis jau sen. Sāku eksperimentēt ar dažādām spēlēm. Dažas bija ātrākas, citas prasīja vairāk pacietības. Atklāti sakot, es kļuvu pavisam aizrautīga. Tā vakara gaitā es sapratu, ka šī ir tā ķekavas loterija ikdienai, mazā rutīnas pārtraukšana, kas ļauj atpūsties no domām par darbu un rēķiniem.

Visinteresantākais notika ap desmitiem vakarā. Es biju jau gandrīz noslēgusi savu spēļu vakaru, kad pēdējā griezienā uz mani uzlūkoja dīvaina kombinācija. Es pat neuztvēru to uzreiz. Pagrieziena sitiens, un ekrānā parādījās neliels, bet tik patīkams bonuss. Summa, kas atgādināja par garšīgu vakariņu restorānā vai jaunu grāmatu kaudzi. Smaids pats uzplauka uz sejas. Ziniet, tas nav par lielo laimestu. Tas ir par to sajūtu, ka esi paveicis kaut ko tādu, ko negaidīji.

Tieši tad es atcerējos draudzenes stāstīto. Viņa vienmēr runāja par šo spēļu pozitīvo pusi. Sākumā es domāju, ka tā ir tikai runāšana. Bet tagad es saprotu — tā tiešām ir sava veida ķekavas loterija. Jā, tā ir azartiska un reizēm neparedzama, bet tieši tāpēc tā sniedz tās spilgtās emocijas, kuru mums ikdienā tik ļoti pietrūkst. Tā ir iespēja pabūt mazliet citā pasaulē, paskatīties uz savu parasto dienu no cita skatu punkta.

Pēc tā vakara es vairs neuztveru šīs spēles kā kaut ko svešu. Es protu atrast tajās mērenību un baudīt procesu, nevis tikai gaidīt džekpotu. Protams, ir jābūt saprātīgam un jāzina savs limits. Likmes izvēlos tā, lai nekad nekas nesāpētu, ja pazaudēju. Šī pieeja ļauj man justies mierīgi un gūt prieku nevis no alkatīgas tiekšanās pēc peļņas, bet gan no pašas spēles, no tās mazās bēgšanas no garlaicības. Dažreiz pietiek ar vienu labu vakaru, lai mainītu savu skatījumu.

Es iesaku ikvienam, kurš jūtas noguris no ikdienas rutīnas, pamēģināt šo mazo izklaidi. Sāciet maz, negaidiet pārāk daudz un atcerieties, ka jums tas ir jāuztver kā spēle, nevis kā darbs. Jo tieši tas nosaka, vai jūs saņemsiet pozitīvas emocijas vai neapmierinātību. Es savā pieredzē esmu atradusi laimīgo vidusceļu. Tas ir kā mazs, bet salds saldējums karstā dienā. Ikdienas ķekavas loterija vienkārši nozīmē to, ka es nebaidos mazliet riskēt, lai iegūtu kaut ko jauku pretī. Un šobrīd tas manī strādā lieliski.